11. novembrī, Lāčplēša dienā, Siguldas Valsts ģimnāzijā godinājām Latvijas brīvības cīnītājus, veidojot simbolisku gaismas rakstu no skolēnu darinātiem svečturīšiem, aizdedzot svecītes un turpinot Melnās kafijas vakara tradīciju.
Melnās kafijas vakara tradīcija aizsākusies, pieminot Latvijas Neatkarības kara notikumus un Latvijas Kara skolas kadetu varonību 1919. gada novembrī. Jaunie kadeti, no kuriem daudzi vēl bija pavisam jauni puiši, devās cīņās par tikko dibinātās Latvijas valsts neatkarību. Tradīcija vēsta, ka, atgriežoties no smagajām kaujām, kadetus sagaidīja vienkāršs, bet īpaši nozīmīgs cienasts – karsta miežu kafija, rupjmaize un marmelāde. Ne visi no kaujām atgriezās, tādēļ Melnās kafijas vakars kļuva par piemiņas un kopības tradīciju, kurā, baudot melnu kafiju, rupjmaizi un marmelādi, tiek godināti kritušie biedri un atgādināts par brīvības cenu.
Šogad īpašu nozīmi mūsu piemiņas pasākumam piešķīra svecīšu kompozīcija, kas veidota iedvesmojoties no latviešu mākslinieka Anša Cīruļa radītā saules motīva ar lauztiem stariem. Ansis Cīrulis (1883–1942) bija izcils latviešu mākslinieks, grafiķis un dizainers, viens no latviešu nacionālā dizaina pamatlicējiem. Viņš piedalījās Latvijas valsts vizuālās identitātes veidošanā, tostarp radīja Latvijas valsts karoga pirmā standarta metu, kā arī pirmais Latvijas neatkarības pastmarkas veidotājs. Viņa daiļradē nozīmīgu vietu ieņēma latviešu tautas ornamentika, ģeometriskie raksti un saules simbolika.
Saule latviešu kultūrā simbolizē gaismu, dzīvību, spēku un nepārtrauktību. Tās lauztie stari veido ritmisku, ģeometrisku rakstu, kurā savijas māksla, tradīcija un nacionālā identitāte.
Iededzot svecītes un veidojot šo simbolisko saules rakstu, mēs ne tikai godinājām pagātnes varoņus, bet arī apliecinājām, ka Latvijas brīvības stāsts turpinās mūsos – mūsu atmiņās, vērtībās un darbos.
Katra iedegtā svece ir maza pateicība par lielu godu un svētību – iespēju dzīvot brīvā Latvijā.
