Šodien skola piepildījās ar īpašu svinīgumu — ar vieglu satraukumu, prieku un to kluso lepnumu, kas rodas brīžos, kad kāds posms 
noslēdzas un sākas nākamais. 9. klašu izlaidums šogad bija kā maigs stāsts par putniem, ligzdām un tiem, kas par šiem putniem rūpējas.
Izlaiduma tēma aicināja domāt par skolu kā ligzdu — vietu, kur augt, mācīties, kļūdīties, mēģināt vēlreiz un pamazām stiprināt spārnus. Par skolotājiem, kuri kā pacietīgi sargi un audzinātāji palīdz katram jaunajam putnam atrast savu ceļu. Un par vecākiem, kuri ir bijuši klāt visos laikos — gan mierīgos, gan vētrainos — un turpinās būt drošais balsts arī tad, kad bērni jau lido paši.
Šis izlaidums atgādināja, ka pienāk brīdis, kad ligzda kļūst par starta punktu. Kad spārni jāpleš plašāk, nekā šķitis iespējams. Kad jāuzticas sev un jālido tālāk — katram savā virzienā, savā augstumā, savā tempā.
Noslēgumā skanēja dziesma “Kaija”, kas izlaiduma tēmai piešķīra īpašu emocionālu pieskārienu — kā atgādinājumu, ka brīvība un ceļš tālāk ir ne tikai iespēja, bet arī drosme.
Lai katrs no šiem jaunajiem putniem atrod savu debesu pusi un lido ar pārliecību, ka ligzda, no kuras viņi pacēlās, vienmēr paliks vieta, kur atgriezties.
