Vienīgais siguldietis, kurš saņēmis Lāčplēša Kara ordeni ir virsleitnants Žanis Ķincis un patriotu nedēļā, dodot godu un aizdedzot svecītes Siguldas kapsētā, devās 7.d klase. Pirms Lāčplēša dienas skolēni piedalījās talkā un sakopa šo atdusas vietu. 7.d klases skolniece Jete Lāce bija sagatavojusi materiālus par Ž.Ķinci, viņa cīņu gaitām un drosmi, ko arī 
pastāstīja pārējiem klasesbiedriem.
Nozīmīgākais cīņu pavērsiens – 11.novembris, kad Latvijas valsts armija atbrīvoja Rīgas Pārdaugavu no bermontiešiem. Lāčplēša Kara ordenis ar devīzi „Par Latviju” tika piešķirts Latvijas armijas karavīriem, bijušo latviešu strēlnieku pulku karavīriem, kā arī ārzemniekiem, kuri piedalījās Latvijas Brīvības cīņās vai sniedza ieguldījumu un sekmēja Latvijas valsts nodibināšanu. Kopumā ir pasniegti 2146 Lāčplēša Kara ordeņi.
Savu Lāčplēša cīņu Žanis Ķincis izcīnīja durkļu cīņās pie Kaugurciema 1919. gada 18. maijā kapteiņa Zolta rotas sastāvā. Ienaidnieka uzbrukuma laikā viskritiskākajā brīdi, kad rotai bija beigusies munīcija, Žanis Ķincis veda savus kareivjus durkļu cīņā un pirmais ielauzās atpakaļ ierakumos, taču tika smagi ievainots, zaudējot abas acis un kļūstot akls uz mūžu. 1920. gadā par kaujas nopelniem Žanis Ķincis apbalvots ar Lāčplēša kara ordeni.
Latvijas brīvvalsts laikā Žanim Ķincim piešķīra jaunsaimniecību Cieceres pagastā un 1.kategorijas kara invaliditātes pensiju. Pēc Latvijas neatkarības zaudēšanas viņam visas privilēģijas atņēma. Tomēr visu atlikušo mūžu dzīvodams tumsā, viņš turpināja būt patriots, nezaudējot vitalitāti un dzīvessparu. Žanis Ķincis zemes klēpī guldīts Siguldas kapos 1964. gadā.
Ar klusuma brīdi skolēni godināja Brīvības cīņu varoni.
Pateicība un mūžīga piemiņa brīvības cīņu dalībniekiem!
Informāciju sagatavoja: Klases ausdzinātāja, vēstures skolotāja A.Ūdre
