12.d klases skolēni Projekta darba ietvaros ir apkopuši “Peļņu” pieminekli. Šo darbošanos ir pamanījuši un novērtējuši, kā rezultātā ir tapis raksts, kas tiks publicēts gan laikraksta 
“LATVIJA AMERIKĀ” jaunākajā numurā, gan Siguldas novada mājas lapā.
Publicētais raksts:
Siguldas Valsts ģimnāzijas skolēni sakopj strēlnieku pieminekli Mores pagastā
Siguldas Valsts ģimnāzijas 12. klases skolēni – Pauls Petrovskis, Katrīna Rezgolde, Krista Izmailoviča, Katrīna Kreicberga, Anna Sproģe – šogad “Skola-2030” projekta darba ietvaros neilgi pirms kaujas gadadienas, 17. septembrī, veica sabiedrisko darbu, sakopjot Mores pagastā esošo “Peļņu” pieminekli un tā tuvējo apkārtni.
Sākotnēji tika izskatīti vairāki Siguldas apkārtnē esoši pieminekļi un apskatīta informācijas pieejamība par katru no tiem, tai skaitā “Peļņu” pieminekli. Pirms sakopšanas darbiem, piemineklis tika apsekots, novērtēti veicamie darbi, iepazīta informācija par pieminekļa nozīmi. Pēc tam skolēni savā starpā organizēja pieminekļa sakopšanu, izmantojot 
līdzpaņemtos darbarīkus (zāles pļāvēju, drāšu birstes, lāpstas, spaiņus), ūdeni. Līdzi tika paņemti arī viršu stādi, kurus iestādīt pie pieminekļa pēc tā sakopšanas.
Patlaban skolēni strādā ar tekstu un pieejamajiem avotiem, kuri projekta darba ietvaros tiek apkopoti un analizēti.
Daži fakti par “Peļņu” pieminekli, kurus izpētes rezultātā apkopojuši paši ģimnāzisti
Laikraksta “Apriņķis” 2017. gada 30. augusta raksta izgriezumi: “Viens no Peļņu zemes īpašniekiem Artūrs Roberts Melbārdis vairāku gadu garumā nesekmīgi centās ierosināt domu par piemiņas zīmes uzstādīšanu latviešu strēlniekiem. Savulaik viņa vecvectēvs un vectēvs, rentējot Nītaures mācītāja saimniecību, 30 gadu laikā bija sakrājuši 10 000 zelta rubļu un trīs gadus pirms Pirmā pasaules kara iegādājās Peļņu zemi. Kara laikā šajā apkārtnē tika ierīkotas krievu armijas aizsardzības līnijas “Vendene” priekšpozīcijas, kuru ierakumi Peļņu mežā saglabājušies joprojām.”
“Senos laikos ceļu no Mālpils uz Nītauri vietējie sauca par Lielo ceļu, jo pa to cilvēki no Piebalgas un Madonas puses brauca uz Rīgu. Peļņu tuvākajā apkaimē bija trīs krogi, kas laika gaitā izputējuši. Savukārt, runājot par autoceļa P3 Garkalne–Alauksts militāro nozīmi, tas vienmēr ir bijis virziens no Rīgas uz Sanktpēterburgu, un padomju laikos to dēvēja arī par tanku ceļu, gar kura malu bija ierakts “ģenerāļu kabelis” armijas sakariem,” stāsta Melbārža kungs. Tad nejauši Mores kauju muzejā sastapās ar skotu Bilu, kurš apmeklēja Cēsu apkārtnes vēsturiskās vietas… Stāsts aizgāja tautās … Kad 1917. gada septembra sākumā vācu karaspēka rokās krita Rīga un 2. latviešu strēlnieku brigāde apstājās Nītaures apkārtnē.
Atmiņas par šiem notikumiem saglabājušās Melbāržu dzimtā, taču precīzākas detaļas iegūtas no strēlnieku vēstures zinātāja atvaļinātā pulkveža Jāņa Hartmaņa pētījumiem. “No savas puses esmu brīvprātīgi ne tikai atvēlējis zemi, bet apņēmies parūpēties par piemiņas vietu, piemēram, vairākas reizes gadā nopļaujot zāli,” teic A. Melbārdis, bet viņš cerot arī uz vietējo jaunsargu atbalstu.
Siguldas novada tūrisma informācija: “2017. gadā Morē atklāta Peļņu kaujas simtgadei veltīta piemiņas zīme. Atzīmējot Mazās Juglas kauju 100. gadadienu Mores pagasta “Peļņos”, vietā, kur pulkveža Vācieša komandētā 5. Zemgales pulka strēlnieki 1917. gada 18. septembrī apturēja ķeizariskās Vācijas 8. armijas daļu uzbrukumu Nītaures virzienā un 2. latviešu strēlnieku brigāde pārgāja pretuzbrukumā, atsviežot vācu karaspēku līdz Mālpilij, līdz ar ko latviešu strēlniekiem 1. Pasaules karš faktiski bija beidzies…”
Piemiņas zīmes uzstādīšanu ar ziedojumiem ir atbalstījuši uzņēmēji un privātpersonas. Par piemiņas zīmes pamatu kalpo Balvu novadā atrasts nošķelts granīta akmens ar piestiprinātu trapecveida melnu plāksni, kurā iekalts teksts: “12.–18.09.1917. 5. Zemgales un 6. Tukuma latviešu strēlnieku pulki pie “Peļņu” mājām sakāva ķeizariskās Vācijas karaspēku. 16.09.2017.”
