Sāli var interpretēt dažādi. Sāls var būt jūras, smalkais, vāramis un tam ir tik daudz dažādi veidi, ka ir jāprot, kas no visa piedāvātā ir piemērotākais, meklējot arī piemēroto vietu, kur 
to uzglabāt, citādāk kāds sāls graudiņš netīši var iekrist acī. Un no sāls meklējumiem izveidojās Siguldas Literātu apvienība “Sāls”, kur visi kopīgi taustāmies gar zemi, meklējot, kur ir tas sāls. Sanākot kopā reizi mēnesī, runājot par svarīgo, rakstot un neklusējot.
Kopīgi meklējot sāls graudiņu, literāti sestdienā, 10.februārī, Siguldas alus darītavā “Kussh brewery” sevi pieteica ar jauno rakstnieku vakaru jeb pirmajiem literātu lasījumiem. Kopīgi izvēlētā vakara un darbu tēma bija “Koki”, kur jaunie cilvēki rakstīja par sev tuvām tēmām, kuras savijās ar koku formātu.
Fragments no Esteras Serkovas (12.a) darba “Koka baļķis”.
“Dienas rit un riet. Dienas gājušas un nepārvarami aiztecējušas. Vai šodien atcerējies par pirms gada liesmās kritušo koku? Vai aizdomājies kā tas tagad ogles veidolā zem zemes stingumā kliedz? Vai jauti tā noslāpēto, spalgo saucienu, tā mēģinājumu tverties pie nākamās izdīgušās atvases? Vai drīzāk tavā dienas grafikā tam nebija atlikta pat sekundes simtdaļa? Vai tomēr tavu uzmanību tvēra kāda vēja plūsma vai aizlidojusi lapa? Varbūt svarīgāk bija palūkoties uz vārnu tavos zaros? Vai uzmanību novērsa tik tikko dzirdama zāģa džinkstoņa pamalē.”
Jaunietis, labs cilvēks var meklēt sāli kopā tikai tādā gadījumā, ja ir mīlestība pret vārdu un literatūru, var rakstīt un vaicāt literātu apvienībai par piedalīšanos un vēlmi būt daļai no literātiem, papalašinot kultūras telpu apkārt sev un ne tikai.
Rakstu sagatavoja Marta Veismane, Siguldas Literātu apvienības “Sāls” dibinātāja
