2019.gada 1.septembrī 10.a klase nolēma piedalīties Siguldas novada organizētajā konkursā “Siguldas novada gada klase”. Šo konkursu jau vairākus gadus organizē Siguldas pašvaldība, lai veicinātu skolēnu mācību motivāciju, dalību skolas, novada un lielāka mēroga pasākumos, konkursos, olimpiādēs, sporta aktivitātes un labdarības pasākumos. Klase mācību gada laikā veidoja klases portfolio, kurā cītīgi apkopoja mācību rezultātus, sasniegumus un sabiedriskās aktivitātes. Liels bija prieks, kad 2020. gada 1.septembrī, Zinību dienā, Siguldas novada domes priekšsēdētājs Uģis Mitrevics un priekšsēdētāja vietniece Līga Sausiņa sveica nu jau 11.a klasi, pasniedzot pašvaldības Pateicību un finansējumu klases ekskursijai.
Diemžēl, sākoties pandēmijai, šo balvu 11.a klase nevarēja izmantot, tādēļ liels paldies Siguldas Valsts ģimnāzijas direktoram Rūdolfam Kalvānam, kurš parūpējās, lai šo balvu varētu izmantot pēc gada. Turpinot tradīciju, arī 2020./2021. mācību gadā 11.a klase piedalījās Siguldas novada gada klases konkursā. Šis gads bija īpašs, jo mācības valstī pārsvarā noritēja attālināti, taču skolēni piedalījās dažādās aktivitātēs individuāli vai visi kopā attālināti. Milzīgs prieks par paveikto, jo 2021.gada 1.septembrī,Zinību dienā, klase (nu jau 12.a) saņēma otro gadu pēc kārtas gada klases balvu.
16. septembrī 12. a klase devās divus gadus ilgi gaidītajā “Gada klases” ekskursijā uz Liepāju. Dodoties ceļā jau rīta agrumā un sasniedzot Liepāju, pirmā pietura – pastaiga gar jūru. Pat stiprais vējš un nelielais lietus neapturēja mūs apskatīt skaisto Liepājas Ziemeļu molu. Latvijā garākais mols – Ziemeļu mols – būvēts 19. gadsimta beigās kā ļoti svarīga Liepājas Jūras cietokšņa un militārās ostas daļa. Mola garums ir 1800 metri, platums – 7,35 metri. Šī ir liepājnieku iecienīta vieta, kur vērot saulrietus, bet vētras laikā šeit var redzēt varenās dabas skatus, kad ar pilnu spēku bango jūra. Nav fantastiskāku sajūtu kā stāvēt uz mola, sajūtot dabas stihijas spēku. Lai mazinātu viļņu triecienspēku, gar mola ziemeļu sienu novietoti betona trijragi.
Pēc tam devāmies spēlēt peintbolu uz Liepājas Paintball klubu, lai izmēģinātu savu veiklību, attīstītu militārās prasmes un spēju sadarboties kaujas situācijā peintbola laukumā. Pastāv vairākas versijas par to, kā radies peintbols. Viena no tām: trīs draugi vairākus gadus strīdējās par cilvēka izdzīvošanas spējām, par to, kas tad īsti palīdz sarežģītā situācijā – dzīvnieka instinkti vai prāta spējas. Kādu dienu viens no viņiem fermeru žurnālā ieraudzīja sludinājumu, ka pārdod krāsas pistoli lopu marķēšanai. Tieši šo ieroci viņi nolēma izmantot savas taisnības pierādīšanai. Tika noorganizēta spēle, kas norisinājās 80 akrus lielā mežā. Spēles laikā vajadzēja ieņemt karogu.
12.a klases skolēniem tika piedāvātas dažādas spēles. Spēles pamatā ir divas komandas, kas savstarpēji sacenšas par uzvaru. Katrai komandai ir jāizdomā taktika, stratēģija, jāsadarbojas un jābūt vienotiem un atjautīgiem.
Pēc vairākām aktīvām peintbola spēlēm laiks bija piknikam ar desiņu cepšanu. Kā zināms – vīrieši ir labākie pavāri, tādēļ rūpes par desiņu cepšanu grilā uzņēmās mūsu klases puiši. Jautras mūzikas pavadījumā izbaudījām jauku atpūtu.
Vakarpusē devāmies uz pilsētas centru, baudot vakara izklaidi – vakariņas mājīgā kafejnīcā, pastaigas, aplūkojot Liepājas skaistākos skatus. Nakti pavadījām viesnīcā “Līva”.
Rīta pusē devāmies pastaigā pa Liepāju. Aplūkojām reģionālo kultūras un pasākumu norišu centru, kas ir mājvieta Liepājas Simfoniskajam orķestrim, Liepājas Mūzikas, mākslas un dizaina vidusskolai jeb Lielo Dzintaru. Ēkā ir 8 stāvi, 3 koncertzāles, kopējā platība – vairāk nekā 14000 kvadrātmetri. Ēkas arhitektoniskā ideja radās 2003.gadā, kad tā laika Liepājas Simfoniskā orķestra vadītāja Imanta Rešņa iniciēta, Liepājas domes un Latvijas Arhitektu savienības rīkotajā starptautiskajā skiču projektu konkursā uzvarēja austriešu arhitekta Folkera Gīnkes darbs, kam vēlāk tika dots nosaukums „Lielais dzintars”.
Pēc koncertzāles apmeklējuma devāmies uz Ziemeļu fortiem spēlēt spiegu spēli “Bēgšana no PSRS”. Spēles ideja – ļaut dalībniekiem atgriezties pagātnē, atgādinot par mūsu valsts vēsturi – PSRS okupācijas periodu; dot iespēju aktīvi līdzdarboties – domāt, meklēt, skriet, slēpties, pieņemt lēmumus, palīdzēt biedriem, izbaudīt sajūtas, ko nav viegli atrast mūsdienu sakārtotajā ikdienā.
Klase tika sadalīta divās komandās, katrai no tām veicot dažādus uzdevumus, pārvarot šķēršļus gan virszemē, gan pazemē, lai atrastu draugu un nogādātu viņu atpakaļ drošībā.
Komanda darbojās pēc devīzes „Viens par visiem, visi par vienu!”. Svarīgākais šajā spēlē bija komandas gars, savstarpēja izpalīdzība un „drauga pleca” sajūta. Atrodoties PSRS pierobežas zonā, ir jāpārvietojas klusu, slēpjoties un izlūkojot apkārtni.
Pēc spiegu spēles bija iespēja pastaigai pa Ziemeļu fortiem, krastmalu, aplūkojot Liepājas cietokšņa bunkurus. Ziemeļu forti ir zināmākā un vizuāli iespaidīgākā Liepājas cietokšņa daļa. To vēsturiskais nosaukums ir Cietokšņa baterija Nr. 1. Ziemeļu forti tāpat kā Karosta padomju laikā bija slēgta militāra teritorija, taču šodien daļēji saspridzinātos vēstures labirintus bija iespējams brīvi apskatīt.
Atgriežoties no spiegu spēles, bija iespēja izbaudīt pēdējos mirkļus Liepājas centrā. Drīz jau dodoties atpakaļceļā mājup.
Paldies Siguldas novada pašvaldībai par piešķirto finansējumu ekskursijai!
Informāciju sagatavoja: Paula Malnača un 12.a klases audzinātāja Daiga Jēkabsone
